Ekonomika un ikdienas konteksts
Latvijas ekonomika: nozares, tirdzniecība un aktuālie dati
Latvijai ir maza, atvērta ekonomika, kas ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību un tās Baltijas kaimiņvalstīm. Pakalpojumi veido lielāko daļu ekonomiskās aktivitātes, bet joprojām svarīgas joprojām ir rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, informācijas tehnoloģijas, mežsaimniecība, pārtikas ražošana, transports un enerģētika. Šajā rokasgrāmatā tiek izmantota datēta oficiālā statistika, lai izskaidrotu pašreizējo attēlu, neuzskatot vienu mēnesi vai prognozi par pastāvīgu.
Šajā rokasgrāmatā ir izmantota Latvijas oficiālā statistika un Latvijas Bankas prognozes, katrs skaitlis iezīmēts pa periodiem.
Faktiskie dati un prognozes
Valsts statistika tiek publicēta un pārskatīta dažādos grafikos. Skaitļi, kas apzīmēti ar prognozēm, ir Latvijas Bankas prognozes, nevis izmērītie rezultāti.
Latvijas ekonomika īsumā
- IKP
- 43,0 miljardi eiro 2025 Reālais IKP palielinājās par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu. Oficiālais avots
- Pašreizējā izaugsme
- +2.5% 2026. gada 1. ceturksnis, gadu no gada Pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni koriģēts bija 0.6%. Oficiālais avots
- Iedzīvotāju skaits
- 1,845 m 2026. gada sākums 62,8% iedzīvotāju bija cilvēki vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Oficiālais avots
- Vidējā alga
- €1,815 Bruto mēnesī, 2025 Vidējā mēneša bruto izpeļņa bija 1462 eiro. Oficiālais avots
- Nodarbinātība
- 64.5% 2025. gads, 15–74 gadi Darbaspēka apsekojumā tika saskaitīti 883 100 nodarbinātie. Oficiālais avots
- Inflācija
- +3.4% 2026. gada jūnijs, gadu no gada Kopējais cenu līmenis no maija līdz jūnijam nemainījās. Oficiālais avots
- Preču eksports
- 19,54 miljardi eiro 2025 Preču imports sasniedza 23,19 miljardus eiro. Oficiālais avots
Cik liela ir ekonomika
Latvijas iekšzemes kopprodukts 2025. gadā faktiskajās cenās sasniedza 43,0 miljardus eiro. Pēc cenu izmaiņu ietekmes likvidēšanas reālais IKP bija par 2,1% lielāks nekā 2024. gadā. Apstrādes rūpniecība un būvniecība sniedza lielāko ieguldījumu šajā gada pieaugumā.
Pirmā ceturkšņa laidiens nodrošina jaunāku, bet īsāku skatījumu. IKP faktiskajās cenās 2026. gada 1. ceturksnī bija 9,86 miljardi eiro, un reālā izlaide bija par 2,5% lielāka nekā gadu iepriekš. Izmantojot sezonāli un kalendāri izlīdzinātos datus, pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0.6%.
2026. gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu darbības veidoja 6,51 miljardu eiro bruto pievienotās vērtības faktiskajās cenās, salīdzinot ar 1,96 miljardiem eiro ražošanas sektoros. Šis ir ceturkšņa pašreizējo cenu salīdzinājums, nevis fiksēts pārskats par pastāvīgām sektora daļām.
Avoti: Oficiālā statistika: IKP 2025. gadā , Oficiālā statistika: IKP 2026. gada 1. ceturksnī
Galvenās nozares
Latvija ir pakalpojumu vadīta, taču svarīga ir ražošana, būvniecība, tirdzniecība, informācija un sakari, transports, mežsaimniecība, pārtikas ražošana un enerģētika. Ļoti redzama nozare ne vienmēr ir viena no lielākajām: izlaide, nodarbinātība, eksports un investīcijas mēra dažādas lietas.
Ražošana
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2025. gadā pieauga par 4,7%. Koksnes produkcijas izlaide pieauga par 6,0%, bet pārtikas ražošanā - par 8,9%, savukārt pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs rezultāti bija atšķirīgi.
Būvniecība
Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gadā pieauga par 9,0%. Inženierbūve pieauga daudz straujāk nekā ēku celtniecība un specializētais darbs.
Informācija un komunikācija
Nozare 2025. gadā pieauga par 4,9%. Datorprogrammēšana un konsultācijas pieauga par 8,5%, savukārt informācijas pakalpojumi samazinājās.
Mežsaimniecība, koksne un lauksaimniecība
2025. gadā lauksaimniecība pieauga, bet mežsaimniecība un zvejniecība samazinājās. Koksnes izstrādājumu ražošana joprojām paplašinājās, parādot, kāpēc lauksaimniecību, mežsaimniecību un pārstrādi nevajadzētu apvienot vienā virzienā.
Transports un loģistika
Ostas, dzelzceļi un autoceļu savienojumi atbalsta tirdzniecību, tomēr transporta un uzglabāšanas pievienotā vērtība 2025. gadā samazinājās par 3,5%, tostarp kritums sauszemes transportā, noliktavās un gaisa transportā.
Nozares profili
LIAA apraksta nozares investoriem un eksportētājiem. Tā profiliem ir dažādi atjaunināšanas datumi un reklāmas mērķis, tāpēc šajā rokasgrāmatā tie ir salīdzināti ar oficiālajiem produkcijas un tirdzniecības datiem.
Avoti: Oficiālā statistika: IKP 2025. gadā , Oficiālā statistika: preču ārējā tirdzniecība 2025. gadā , Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra: nozares faktu lapas
Tirdzniecības un eksporta partneri
Latvija ir cieši integrēta ar Eiropas Savienību un kaimiņu Baltijas valstu ekonomikām. 2025. gadā preču eksports sasniedza 19,54 miljardus eiro, bet preču imports – 23,19 miljardus eiro. ES valstis saņēma 69,9% no eksportēto preču vērtības un piegādāja 83,9% no importa.
Lietuva, Igaunija, Vācija, Lielbritānija un Zviedrija bija pieci lielākie eksporta partneri. Kopā tie veidoja 47,4% no Latvijas eksportēto preču vērtības 2025. gadā.
Koka izstrādājumi
Koksne, koka izstrādājumi un koksnes kokogles 2025. gadā veidoja 15,3% no kopējā preču eksporta.
Elektriskās iekārtas
Elektriskās mašīnas un iekārtas veidoja 10.2% no eksportēto preču vērtības.
Minerālu produkti
Minerāldegvielas, eļļas un saistītie produkti veidoja 8,5% no kopējā apjoma un uzrādīja lielu gada vērtības pieaugumu.
Uzmanīgi izlasiet eksporta kopsummas
Preces var izgatavot Latvijā, pārstrādāt Latvijā vai reeksportēt caur Latviju. Kopējo eksporta vērtību nevajadzētu automātiski uzskatīt par vietējo produkciju.
Avoti: Oficiālā statistika: preču ārējā tirdzniecība 2025. gadā , Oficiālā statistika: IKP 2025. gadā
Nodarbinātība un algas
2025. gadā bija nodarbināti 883 100 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem un nodarbinātības līmenis bija 64,5%. Gada bezdarba līmenis bija 6,9%. Šie rādītāji izriet no Darbaspēka apsekojuma un nav tas pats, kas reģistrētais bezdarbs.
Vidējā mēneša bruto izpeļņa 2025. gadā bija 1815 eiro, bet bruto mediāna bija 1462 eiro. Mediāna bieži vien ir tuvāka tipiska darba ņēmēja ienākumiem, jo nelielam skaitam ļoti augstu algu ir mazāka ietekme uz to.
Provizoriskie 2026. gada 1. ceturkšņa skaitļi liecina, ka mēneša vidējā bruto izpeļņa ir 1831 eiro, vidējā neto peļņa ir 1364 eiro un vidējā bruto izpeļņa ir 1457 eiro. Ar šiem ceturkšņa skaitļiem nevajadzētu aizstāt visa 2025. gada vidējos rādītājus, nesaglabājot Q1 marķējumu.
- Vidējais bruto
- €1,831 2026. gada 1. ceturksnis Pilna laika vienības; provizoriskie ceturkšņa dati. Oficiālais avots
- Vidējais neto
- €1,364 2026. gada 1. ceturksnis Atbilst 75,0% no vidējās bruto izpeļņas. Oficiālais avots
- Bruto mediāna
- €1,457 2026. gada 1. ceturksnis Pasūtītā ieņēmumu sadalījuma vidusdaļa. Oficiālais avots
Inflācija un dzīves izmaksas
Patēriņa cenas 2026. gada jūnijā bija par 3,4% augstākas nekā 2025. gada jūnijā. Kopējais indekss no maija līdz jūnijam nemainījās, taču nemainīgais mēneša rezultāts slēpa dažādas izmaiņas mājsaimniecību budžetos.
Mājokļu, ūdens, elektrības, gāzes un cita kurināmā cenas bija par 7,2% augstākas nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2025.gada vidējo rādītāju, 2026.gada jūnijā pakalpojumu cenas bija par 6,4% augstākas. Nacionālais patēriņa cenu indekss raksturo vidējās izmaiņas; ceļotājam vai mājsaimniecībai var rasties dažādas izmitināšanas, pārtikas, transporta un enerģijas izmaksas.
Avoti: Oficiālā statistika: patēriņa cenas 2026. gada jūnijā
Rīga un reģionālās atšķirības
Ekonomiskā aktivitāte ir stipri koncentrēta ap galvaspilsētu. Jaunākajā detalizētajā reģionālā izlaidumā 65,8% no Latvijas 2023.gada IKP tiek attiecināti uz Rīgas statistikas reģionu. Reģionālie konti tiek iegūti vēlāk nekā valsts IKP, tāpēc 2023. pārskata gads ir jāpaliek šim skaitlim.
2025. gada izpeļņu izlaidumā vidējā mēneša bruto izpeļņa Rīgā un Pierīgā bija 1990 eiro un Latgalē 1302 eiro. Teritoriālā iedalījuma pamatā ir darba devēja juridiskā adrese, kas ir vēl viens iemesls, lai to neuzskatītu kā perfektu katra darbinieka darba vietu karti.
Kopumā Rīgā ir valstī lielākā galvenā biroja, valsts pārvaldes, finanšu, IKT un profesionālās nodarbinātības koncentrācija. Apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ostas, vietējie pakalpojumi un sabiedriskā sektora darbs ir vairāk pamanāmi dažādās Latvijas reģionālajās daļās, bet līdzsvars būtiski atšķiras starp Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali.
- Rīgas daļa no IKP
- 65.8% 2023. gada reģionālais IKP Jaunākais detalizēts reģionālais izlaidums. Oficiālais avots
- Rīgas un Pierīgas algu
- €1,990 Vidējais bruto, 2025 Augstākais gada vidējais reģionālais rādītājs. Oficiālais avots
- Latgales alga
- €1,302 Vidējais bruto, 2025 Zemākais gada vidējais reģionālais rādītājs. Oficiālais avots
Kā ekonomika parādās ceļojuma laikā
Tas, ko apmeklētāji redz vienā pilsētā, neatspoguļo visu valsti, taču vairāki galamērķi atvieglo ekonomikas daļu atpazīstamību. Ostas un rūpnīcas ir darba vietas: ievadiet tikai tur, kur ir nepārprotami piedāvāta publiska ekskursija vai apmeklētāju maršruts.
Rīga
Biroji, valsts pārvalde, finanses, mazumtirdzniecība, Rīgas Centrāltirgus, pārveidotie industriālie rajoni, dzelzceļa un lidostu infrastruktūra parāda galvaspilsētas pakalpojumu un transporta savienojumu koncentrāciju.
Atvērt ceļvediLiepāja
Pilsēta apvieno ostas darbību, ražošanu, enerģētikas projektus, tūrismu un bijušo militāro rajonu pārbūvi vienā pilsētas ainavā.
Atvērt ceļvediVentspils
Kompaktā piekrastes pilsētā līdzās pastāv ostas infrastruktūra, rūpniecība, pašvaldību investīcijas un ģimenes tūrisms.
Atvērt ceļvediKuldīga un Kurzemes lauki
Mežsaimniecība, koksnes izstrādājumi, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mazie uzņēmumi un tūrisms ir redzamāki ārpus lielākajām pilsētām.
Atvērt ceļvediLatgale
Daugavpils un Rēzekne parāda reģionālo pakalpojumu, ražošanas, transporta, kultūras un sabiedrisko institūciju lomu, savukārt lauku apvidi saskaras ar atšķirīgu demogrāfisko un nodarbinātības spiedienu.
Atvērt ceļvediPašreizējās perspektīvas un riski
Faktiskais IKP 2025. gadā palielinājās par 2,1%. Latvijas Bankas 2026. gada jūnija bāzes prognoze paredz 2,0% pieaugumu 2026. gadā. Centrālā banka prognozē arī SPCI inflāciju 3,6% apmērā, bezdarbu 6,7% un nominālās bruto algas pieaugumu 7,4% apmērā 2026. gadam. Šīs nav prognozes.
Prognoze raksturo vājāku ārējo pieprasījumu un ģeopolitiskos un enerģijas cenu riskus, kā arī pastāvīgu spiedienu uz algām un saspringto darbaspēka piedāvājumu. Paredzams, ka lieli valsts, aizsardzības un divējāda lietojuma ieguldījumi atbalstīs aktivitāti, savukārt lielāki izdevumi palielina valsts aizņēmumu vajadzības.
Ilgtermiņa jautājumi ietver iedzīvotāju novecošanos un samazināšanos, aktivitātes koncentrēšanos Rīgas apkārtnē, reģionālās algu atšķirības, produktivitāti, darbaspēka pieejamību, enerģijas un transporta izmaksas, ārējo pieprasījumu, kā arī virzību uz augstvērtīgāku ražošanu un tehnoloģiju.
- IKP pieaugums
- Prognoze +2.0% 2026. gada prognoze Latvijas Bankas bāzes stāvoklis, 2026. gada jūnijs. Oficiālais avots
- SPCI inflācija
- Prognoze 3.6% 2026. gada prognoze Latvijas Bankas bāzes stāvoklis, 2026. gada jūnijs. Oficiālais avots
- Bezdarbs
- Prognoze 6.7% 2026. gada prognoze Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Oficiālais avots
- Bruto algas pieaugums
- Prognoze +7.4% 2026. gada prognoze Nominālās gada izmaiņas. Oficiālais avots
Kā lasīt statistiku
Latvijas Oficiālās statistikas portāls publicē šeit izmantotos nacionālos kontus, darbaspēka, cenu, tirdzniecības un iedzīvotāju skaita rādītājus. Ekonomiskie izlaidumi tiek pārskatīti dažādos grafikos, tāpēc katrs skaitlis šajā lapā saglabā savu periodu un avotu.
Pašreizējās cenas un reālā izaugsme
Pašreizējās cenas vērtībās tiek izmantotas šajā periodā reģistrētās cenas. Reālo vai nemainīgo cenu pieaugums pielāgojas cenu izmaiņām, un tas ir labāks produkcijas pieauguma mērs.
Gada un ceturkšņa rādītāji
Visa gada rezultāts un viena ceturtdaļa atbild uz dažādiem jautājumiem. Ceturkšņa IKP šeit tiek rādīts tikai tad, ja izlaidumā ir sniegti sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati.
Provizoriskie un precizētie dati
Statistikas birojs 2026. gada 1. ceturkšņa algas un 2025. gada ārējās tirdzniecības kopsummas novērtēja kā provizoriskus. Vēlāk izlaidumi var tos pārskatīt.
Faktiskie dati un prognozes
CSP izlaidumos ir aprakstīti mērītie periodi. Latvijas Bankas 2026. gada jūnija bāzlīnija raksturo prognozētos rezultātus un riskus.
Nozaru salīdzināšana
Izlaide, darbavietas, eksports un investīcijas ir dažādi rādītāji. LIAA profili papildina ieguldījumu kontekstu, taču tiem nevajadzētu aizstāt oficiālo statistiku.
Avoti: Oficiālā statistika: nacionālie konti , Latvijas Banka: 2026. gada jūnija prognozes , Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra: nozares faktu lapas
Pārbaudiet pirmavotus
Oficiālie avoti un pārskatīšanas informācija
Šis ceļvedis pēdējo reizi pārskatīts 2026. gada 22. augusts. Ekonomiskie rādītāji ir datēti, jo valsts statistika tiek pārskatīta un publicēta dažādos grafikos. Sekojiet tālāk norādītajām saitēm, lai skatītu jaunākās tabulas, definīcijas, prognozes un pārskatīšanas piezīmes.
Izlaide un cenas
Oficiālā statistika: IKP 2025. gadā
Gada IKP, pašreizējo cenu izlaide un nozares izmaiņas 2025. gadā.
Oficiālā statistika: IKP 2026. gada 1. ceturksnī
Ceturkšņa IKP, ražošanas un pakalpojumu sektora pievienotā vērtība un jaunākais valsts izaugsmes salīdzinājums, kas izmantots šajā rokasgrāmatā.
Oficiālā statistika: patēriņa cenas 2026. gada jūnijā
Ikmēneša un gada patēriņa cenu izmaiņas, ieskaitot ar mājokli saistītās izmaksas.
Darbs un iedzīvotāji
Oficiālā statistika: darba samaksa 2025. gadā
Gada vidējā un vidējā izpeļņa, kā arī reģionālo izpeļņu salīdzinājums.
Oficiālā statistika: algas 2026. gada pirmajā ceturksnī
Provizoriskā vidējā, neto un vidējā peļņa 2026. gada pirmajā ceturksnī.
Oficiālā statistika: nodarbinātība un bezdarbs 2025. gadā
Ikgadējie nodarbinātības un bezdarba pasākumi cilvēkiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Oficiālā statistika: iedzīvotāju skaits 2026. gada sākumā
Iedzīvotāju kopskaits, vecuma struktūra un demogrāfiskais konteksts.
Tirdzniecība un reģioni
Oficiālā statistika: preču ārējā tirdzniecība 2025. gadā
Pagaidu preču eksporta un importa vērtības, preču grupas un tirdzniecības partneri.
Oficiālā statistika: IKP pa reģioniem 2023. gadā
Jaunākais detalizētais reģionālais IKP izlaidums, ieskaitot Rīgas reģiona daļu valsts izlaidē.
Metodes un perspektīvas
Oficiālā statistika: nacionālie konti
Oficiālās tabulas, definīcijas un pārskatīšanas materiāli ikgadējai un reģionālajai produkcijai.
Latvijas Banka: 2026. gada jūnija prognozes
Centrālās bankas bāzes prognozes attiecībā uz IKP, inflāciju, bezdarbu, algām un valsts finansēm. Tās ir prognozes, nevis izmērīti rezultāti.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra: nozares faktu lapas
LIAA nozares profili un investīciju materiāls. Pārbaudiet atjaunināšanas datumu katrā atsevišķā dokumentā un salīdziniet reklāmas prasības ar oficiālo statistiku.
Turpiniet plānošanu